Bērnu un jauniešu
konkurss
DARINI KALENDĀRU 2017
„Solis gleznā”

Janis Rozentāls, Vilhelms Purvītis, Johans Valters un Ģederts Eliass.
Izvēlēties kādu no interneta vietnē www.darini.lv izvietotajām latviešu gleznotāju gleznām un atveidojiet tās

PIEVIENOT DARBU

Fona attēlā fragments no gleznas - "Ainava puantilistiskā manierē", Ģederts Eliass

Par konkursu

Tuvojoties Latvijas simtgadei, vairākiem izciliem latviešu gleznotājiem tiek svinētas apaļas jubilejas. 2016. gadā tiek atzīmēta Jaņa Rozentāla 150. gadadiena, 2017. gadā aprit 130 gadi kopš Ģederta Eliasa, 145 gadi kopš Vilhelma Purvīša un 148 gadi kopš Johana Valtera dzimšanas.

Šo gleznotāju darbi ir daļa no Latvijas kultūras kanona, viņi ir veidojuši latviešu kultūru caur mākslu, pratuši savos darbos ietekmēties no dažādām kultūrām un mākslas skolu tradīcijām, bet vienmēr savā mākslinieciskajā izteiksmes veidā pratuši saglabāt un izcelt savas tautas vērtības un radīt latviešu mākslas estētikas principus.

2016. gads paiet Jaņa Rozentāla zīmē, jo ievērojamajam latviešu māksliniekam aprit 150. gadadiena, šīs notikums ieguvis arī starptautisku ievērību, jo UNESCO iekļāvusi mākslinieka jubileju UNESCO svinamo dienu kalendārā. J.Rozentāla darbība ir pierādījums tam, ka mākslas valoda var būt ļoti spēcīga un nozīmīga starpkultūru dialoga forma un vienlaikus simbolizē UNESCO vērtības kultūrā. J.Rozentāla veikums ir stāsts par latviešu nacionālās mākslas veidošanos un arī piemērs tam, kā 19.-20. gs. notika citu Eiropas nāciju pašapziņas veidošanās process caur nacionālo mākslas skolu attīstību.

Atzīmējot J.Rozentāla 150. gadadienu, ir būtiski tajā iesaistīt bērnus un jauniešus un vairot viņos interesi par mākslinieka personību un vēsturisko kontekstu, kurā tapa viņa darbi. Konkursa organizatori cer, ka, aicinot tā dalībniekus atveidot J.Rozentāla un viņa laikabiedru gleznas ar fotogrāfijas palīdzību, bērniem un jauniešiem tiks piedāvāta lieliska iespēja kā netradicionālā un saistošā veidā runāt par Latvijas mākslas vēsturi un nozīmīgām personībām tajā.

Lekcijas par konkursa māksliniekiem

Fotogrāfija Jaņa Rozentāla radošajā mantojumā

Jau 19.gadsimtā fotogrāfija tika plaši atzīta kā mākslas veids un eksponēta izstādēs. Vienlaikus ļoti daudzi mākslinieki sāka izmantot fotogrāfiju kā palīglīdzekli radošajā procesā: modeļu, arhitektūras detaļu u.c. mākslas darbā izmantoto elementu studijām. Mākslinieku vidū, kuri ir strādājuši ar fotogrāfiju un bieži vien fotografējuši arī paši, var minēt Ežēnu Delakruā, Gistavu Kurbē, Fransuā Milē, Edgaru Degā un daudzus citus. Latvijā neapšaubāmi slavenākais no mūsu mākslas klasiķiem, kas strādājis ar fotogrāfiju, ir Janis Rozentāls, kurš šai jomai pievērsies visvairāk 19.gs. 90.gados un 20.gs. sākumā. Līdz mūsdienām saglabājušies ap 200 Rozentāla radītu fotouzņēmumu.
Rozentāla uzņemtās fotogrāfijas nepretendē uz patstāvīga mākslas darba statusu, tās ir radītas kā palīglīdzeklis, lai piefiksētu kādus spilgtus tipāžus vai ainavas, ko vēlāk varētu izmantot gleznā, kā arī topošā mākslas darba kompozīcijas meklējumiem. Līdz ar to Rozentāla fotouzņēmumus varam iedalīt divās grupās. Pirmajā grupā ietilpst dokumentālas, „tiešas” fotogrāfijas, kas atspoguļo kādu īstenības epizodi, bet otrajā – „iestudētas” ainas ar modeļiem dažādos pozu variantos.
Pirmajā grupā ietilpstošās fotogrāfijas rāda cilvēkus viņu ierastajā vidē, apstādinātus savas mājas pagalmā, notvertus kādā ikdienas norisē (piem., siena vākšanā, tirgū u.c.), šķiet, dažkārt nemaz nemanot, ka kāds viņus fotografē. Tās ir arī ainavas, kuras rāda bieži vien pavisam necilas, grūti identificējamas vietas: kādu krūmu puduri, klaju lauku ar vientuļi augošu bērziņu un līdzās stāvošu stafāža figūru, dubļos izdangātu ceļš uz lauku mājām.
Otrās grupas darbi ir veidoti, meklējot kompozīcijas variantus gleznai, visbiežāk portretiem un altārgleznām. Modelis tiek fotografēts dažādos variantos, lai atrastu labāko risinājumu, kas vēlāk tiks izmantots gleznā. Arī šīm fotogrāfijām trūkst apzināti veidotas gleznieciskas izteiksmes, tās ir uzskatāmas vien kā palīglīdzeklis mākslinieka „daiļrades laboratorijā”. Raksturīgs piemērs ir fotogrāfijas, kas uzņemtas, gatavojoties altārgleznas „Kristus un samariete” fotografēšanai, kur kā modeļi ir izmantoti Rozentāla draugi Bernhards Borherts un Katrīna Jaunkalniņa.
Nav zināms neviens Rozentāla izteikums par to, kāda ir fotogrāfijas loma viņa daiļradē, taču bagātais un daudzveidīgais fotogrāfiju mantojums liecina par to, ka šai nodarbei viņš ir veltījis daudz laika un vērības. Šodien Rozentāla fotografētie uzņēmumi uzskatāmi par būtisku viņa radošā mantojuma daļu, kas palīdz labāk izprast mākslinieka radošā darba procesu.



Janis Rozentāls „Čigānietes”. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums.
Janis Rozentāls „Ezers Somijā”. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums.
Janis Rozentāls „Kristus un samariete”. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums

Iedvesmai

Izvēlieties mākslinieku gleznas!

Iepazīstieties ar izziņas materiāliem par latviešu māksliniekiem – Jani Rozentālu, Vilhelmu Purvīti, Johanu Valteru un Ģedertu Eliasu. Izvēlieties kādu no interneta vietnē www.darini.lv izvietotajām latviešu gleznotāju – Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera vai Ģederta Eliasa gleznām, atveidojiet gleznā attēloto ainavu, sadzīves ainu vai citu sižetu un fiksējiet to ar fotogrāfijas palīdzību.

Pilnveidojiet gaismēnas, kolorītu un citas attēla nianses, lai pēc iespējas vairāk pietuvinātu uzņemto fotoattēlu izvēlētajai gleznai, izmantojiet skolā pieejamās interaktīvās tāfeles, ekrānus, planšetdatorus vai viedtālruņus un pieejamās programmas fotoattēlu pēcapstrādei.

Janis Rozentāls

Pašportrets No baznīcas Vasara Kurzemē Veļas mazgātājas No darba Zem pīlādža Sieviete sarkanā Kristus svētī bērnus Ganu meitas dziesma Parka ainava ar fauniem Princese ar pērtiķi Parkā Tirgus Ganu meita Ellijas Rozentāles portrets

Vilhelms Purvītis

Rudens saule Tilts Mazpilsētas nomalē Lauku klusums Pavasarī (Ziedonis) Vasaras vakars Gaujas līcis Dzirnavas pie Māras dīķa Kapela parkā Pavasara ūdeņi (Maestoso) Vasaras ainava

Johans Valters

Viesībās Gleznotājs Sestdienas vakars Zemnieku meitene Šuvēja zilā kleitā Tirgus Jelgavā Pie loga Šuvēja pie galda. Krēslā Pīles Kazdanga Mēnesnīca Stumbri un lapotnes Ekspresīvas egles Meža ainava

Ģederts Eliass

Pie akas Tilts pār Sēnu Sieviete ar vēdekli Ainava puantilistiskā manierē Karija ar melnu kaķi Ceriņi zied Sieviete ar vēdekli bārā Makšķernieki Sēnā