Bērnu un jauniešu
konkurss
DARINI KALENDĀRU 2018
„Mantojuma stāsts – mans stāsts, tavs stāsts”

Aicinām veidot fotostāstus, kas atklāj kultūras mantojuma nozīmi sabiedrības un ikviena dzīvē!

PIEVIENOT DARBU

Par konkursu

Kultūras mantojums ir vērtības, kas mūsu katra un sabiedrības uztverē tiek uzskatīts par nozīmīgu pagātnes liecību, zināšanu un tradīciju atspoguļotāju. Turklāt mantojums ietver arī vidi, kas izveidojusies laika gaitā, cilvēkam mijiedarbojoties ar vietu, kurā tas uzturas.

Nesenie notikumi Sīrijā, Irākā un citās Tuvo Austrumu valstīs, kad vieni no pasaules izcilākajiem kultūras pieminekļiem tika masveidā iznīcināti, nevienu nespēja atstāt vienaldzīgu. Kā atbildes reakciju uz šiem postījumiem UNESCO izveidoja kampaņu #Unite4heritage, kas veltīta kultūras vērtību izcelšanai un aizsardzībai, nosodot mantojuma iznīcību. Kampaņas dalībnieki visā pasaulē ar dažādu aktivitāšu palīdzību pauž savu morālo atbalstu pasaules mantojuma saglabāšanai, vienojot mantojuma aizstāvjus jebkurā pasaules vietā.

Latvijas atbalsts globālajai kampaņai #Unite4Heritage ir akcija „Mantojuma stāsts – mans stāsts, tavs stāsts”. Tās rīkotāji aicina Latvijas skolu bērnus un jauniešus iepazīt kultūras mantojuma vērtības. Akcijas ietvaros dalībnieki aicināti veidot fotostāstus, kas atklāj kultūras mantojuma nozīmi sabiedrības un ikviena dzīvē, kā arī piedalīties izglītojošos semināros un darbnīcās par mantojuma vērtībām.

Izstāsti sava mantojuma stāstu universālajā fotogrāfijas valodā!

Iedvesmai

Arheoloģija

Aizraujoši ir arheoloģiskajos izrakumos atrast senatnē dzīvojušo cilvēku lietotās rotas un apģērba fragmentus. Reizēm, pateicoties īpašai audumu rotāšanas tehnikai ar metāla gredzentiņu ieaudumu, atsevišķas apģērba daļas saglabājušās tādā mērā, ka iespējams rekonstruēt gan to izskatu, gan darināšanas paņēmienus. Lieliska ir iespēja izgatavot un rotāties mūsdienās ar vairāk nekā pirms 800 gadiem darinātu villaini, kādai līdzīgas nav nekur pasaulē.

Teksta autore: Irita Žeiere – Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta pētniece.



Attēlā: villaines fragmenti, vilna, bronza, Taurenes lazdiņu kapulauks, 11. gs. Inventāra numurs: A3520. No LNVM krājuma.

Etnogrāfija

Uz domu par latviešu tradicionālajām maskām un maskošanās rituāliem mani rosināja paša pieredze masku gājienos. Tā ir veidojusies jau bērnībā, skolas ziemas brīvdienas, pavadot Vidzemē laukos pie vecāsmātes, piedzīvojot tur trakulīgās čigānu izdarības, kuras ik gadu ar bailēm un satraukumu tomēr tika gaidītas. Vēlākos gados to papildināja paša aktīva līdzdalība dažādos ar gadskārtu svētkiem un ģimenes godiem, konkrēti kāzām, saistītos masku gājienos, kas samērā intensīvi notika Rīgā un tās apkaimē. Šo pieredzi bagātināja arī vērotais masku festivālos un svētkos gan tepat Latvijā, gan aiz tās robežām.

No vairāk vai mazāk aktīvas tradicionālās maskošanās klātbūtnes mūs šķir vairāku paaudžu dzīve. Vēl 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā tradicionālie masku gājieni tautas kultūrā ieņēma nozīmīgu vietu. Taču arī vēlākos laikos, neskatoties uz reliģiskas vai laicīgas varas radītajiem ierobežojumiem, maskošanās tradīcijas “pavediens” turpinās un iesniedzas mūsdienu kultūrvidē kā savdabīgs fenomens, kas izraisa pētniecisku interesi un norāda uz Cita esamību mūsdienu Eiropas kultūras kontekstā. 19.gs beigās un 20.gs. sākumā Eiropas masku pētnieki uzskatīja, ka maskošanās ir tikai paliekas no “primitīvās” un “pagāniskās” kultūras sistēmām, tomēr mūsdienu antropoloģiskās studijas sliecās eiropiešu maskošanās jēgu meklēt socioloģiskos un simboliskos kontekstos, kuros tā notiek. Maskošanās tradīcijas parāda, ka zem Eiropas dominējošās kultūras virsmas ir vesela straume noteiktu priekšstatu un ticējumu, kuri tiek izpausti darbībās, kas nav savienojamas ar dominējošām reliģijām un ir saistītas ar pirmskristietības idejām.

Teksts autors: Jānis Šabanovs – Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas galvenais krājuma glabātājs.



Attēlā: maska “Koka ģīmis”. Lietota ķekatās. Darināta Aizputes apr., Alsungas pag. Iegūta 1929.gadā Kuldīgas apr. Planīcas pag. “Sproģos”. Inventāra numurs: CVVM 18393. No LNVM krājuma.

Vēsture

Mūsdienās automobilis ir vispopulārākais transportlīdzeklis visā pasaulē un iemīļota bērnu rotaļlieta, lai gan tā vēsture aizsākās tikai pirms 130 gadiem.

19. gs. 80. gados tika patentēti pirmie mehāniski darbināmie transportlīdzekļi, bet jau 20. gs. sākumā tika uzsākta to rūpnieciskā ražošana un pieauga automobiļu īpašnieku skaits. Vienlaikus populāra kļuva koka, alvas, vēlāk metāla rotaļu automašīnu izgatavošana bērniem. Bērni rotaļājoties attīstīja pirmās braukšanas iemaņas, rotaļās radās interese par dažādiem automobiļu veidiem un to pielietojumu.

20. gs. 50. - 60. gados strauji attīstījās transporta līdzekļu rūpniecība, pieauga to daudzveidība, ražošanā sāka izmantot jaunus materiālus. Rotaļu automobiļi kļuva par precīzām autotransporta kopijām, to izgatavošanā sāka dominēt plastmasa.

20. gs. beigās rotaļlietas sāka izspiest spēles virtuālajā vidē, tomēr rotaļu automašīnas joprojām ir ne tikai iemīļota un pieprasīta rotaļlieta, bet arī interesants, vairākās paaudzēs iecienīts, kolekcionēšanas priekšmets.

Teksta autore: Aija Jansone - Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Vēstures departamenta galvenā krājuma glabātāja



Attēlā: rotaļu automobilis "GAZ-12 / ZIM" , viens no pirmajiem PSRS modeļu automobiļiem- sešvietīgs luksusa klases vieglais metāla automobilis. 1963. gads. Inventāra numurs: CVVM 230374. No LNVM krājuma.