Bērnu un jauniešu
konkurss
DARINI KALENDĀRU 2019
“CILVĒKS VIDĒ”

Aicinām darināt fotostāstus, kas veido izpratni par dabu un apkārtējo vidi, kā arī dabas bioloģisko daudzveidību!

IESNIEGT DARBU!

Par konkursu

Šodien ir nepieciešams ne tikai padomāt par neskarto dabu un mierīgu dabas un cilvēka līdzāspastāvēšanu, bet arī rīkoties, neaizmirstot par tās aizsardzību, - censties dabu nevis pārveidot, bet ar to sakļauties vai tieši otrādāk – iekļaut to savā ikdienas vidē, veicinot izzinošus, radošus, kā arī ilgtspējīgus procesus.

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas rīkotā akcija “Cilvēks vidē” rosina bērnus un jauniešus sinerģijai ar dabu kā vienam otru papildinošiem elementiem, tāpat akcija rosina tuvāk iepazīt sev tuvo ainavu un bioloģisko daudzveidību, iepazīstot un izzinot Latvijas nacionālos dabas parkus, kā arī biosfēras rezervātu. Akcija veidota, lai veicinātu jauniešus mācīties gan praktiski, gan teorētiski ārpus skolas ēkas, esot vienatnē, ar draugiem, vai ar dabas ekspertiem un entuziastiem. kā arī dodoties uz dabas izglītības centriem.

Akcija “Cilvēks vidē” aicina iepazīt 4 Latvijas nacionālos dabas parkus (Gaujas, Ķemeru, Rāznas, Slīteres), kas ir plaši apvidi, kur tiek saglabātas dabas vērtības, ainaviskās vērtības un kultūrvēsturiskais mantojums, vienlaikus veicot zinātnisko izpēti, izglītošanu un atpūtas organizēšanu, kā arī iepazīties un izzināt Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu, kas ir vienīgā šāda veida īpaši aizsargājamā dabas teritorija Latvijā. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts ir plaša teritorija, kurā starptautiski nozīmīgas dabas un ainaviskās vērtības tiek saglabātas, nodrošinot ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību.

Akcijas ietvaros bērni un jaunieši tiek aicināti veidot fotostāstus, kā arī piedalīties izglītojošos semināros un ekskursijās.

Turpinies dabā un lai daba turpinās tevī!

Šīs fotogrāfijas var kalpot kā iedvesmas avots Tava foto-stāsta veidošanā.


Johannes Stoetter / johannesstoetterart.com / wb-production.com


Johannes Stoetter / johannesstoetterart.com / wb-production.com


Autores: Anete Bajāre-Babčuka, Laima Daberte un Anna Bondare.

Informatīvais video par akciju "Cilvēks vidē", kuru veidojuši Vidzemes Augstskolas studenti.

Iedvesmai

Ķemeru Nacionālais parks (ĶNP)

Parka galvenais mērķis ir saglabāt dabas, kultūrvēstures un kurortoloģijas vērtības, veicināt nenoplicinošu saimniecisko darbību, tūrismu un vides izglītību. Ķemeru Nacionālais parks var lepoties ar neskartiem augstajiem sūnu purviem, īpaši Lielo Ķemeru tīreli, sēru saturošiem minerālūdeņiem, kas veidojas zem Ķemeru apkārtnes purviem, putniem bagātiem sekliem piekrastes ezeriem – Kaņieri un Slokas ezeru, ļoti mitriem lapu koku mežiem – dumbrājiem un staignājiem. Parkā mīt tādas retas putnu sugas kā melnie stārķi, jūras ērgļi un mazie ērgļi. Mežu biezokņos dzīvo vilki un lūši, ūdeņos – ūdri un bebri, savukārt senās ēkās mīt īpaša sikspārņu suga – dīķa naktssikspārnis. Lai ikviens varētu apbrīnot šīs dabas vērtības, parkā pieejami vairāk nekā 20 apskates objekti (takas, laipas, velomaršruti, skatu torņi, muzeji u.c.).

http://www.kemerunacionalaisparks.lv/



DIC Meža māja

Dabas izglītības centrs „Meža māja" atrodas mitro mežu ieskautajos Vēršupītes krastos Ķemeru nacionālajā parkā (ĶNP). Centrs piedāvā dažādas izziņas aktivitātes gan bērniem, gan pieaugušajiem un iepazīstina ar ĶNP dabas daudzveidību. Gan centrā, gan ārpus tā ik mēnesi tiek organizēti dažādi tematiski vides izglītības pasākumi – tautā iemīļotākie pasākumi ir Sikspārņu nakts, Putnu dienas, Ceļotāju diena. "Meža māja" piedāvā arī nodarbības skolu grupām. Kopā darbojoties, tuvāk tiek iepazītas dabiska meža bagātības, pārsteidzošā purva pasaule, skarbā jūras piekraste un ūdeņu noslēpumi. "Meža māja" nodrošina arī ar prakses vietām tos Latvijas un ārzemju universitāšu studentus, kuri vēlas praktizēties dabas aizsardzības, ilgtspējīga tūrisma vai vides izglītības jomā.

Adrese: "Meža māja”, Ķemeri, Jūrmala. GPS KOORDINĀTAS: X: 470394, Y: 6312141 / Lat: 56.9519352, Lon: 23.5132664.
Kontaktpersonas: Aija Balandiņa, +371 29149365, aija.balandina@daba.gov.lv; Baiba Ralle, +371 28611079, baib.ralle@daba.gov.lv

Rāznas Nacionālais parks (RNP)

Izveidots, lai saglabātu Rāznas ezeru un ar to saistīto sugu un biotopu daudzveidību, teritorijas kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, kā arī veicinātu teritoriju nenoplicinošu saimniecisko attīstību, dabas tūrismu un ekoloģisko izglītību. Tas aizņem 59 615 ha lielu zemes platību. Rāznas Nacionālā parka teritoriju pievilcīgu dara arī Latgales kultūrainaviskā vide. To veido latgaliešu un citu Latgalē vēsturiski integrējušos tautu valodas, mentalitāte, folklora, reliģiskās, amatniecības, sadzīves un arhitektūras tradīcijas. Rāznas Nacionālā parka pērles ir Rāznas ezers un Ežezers, Lielais Liepukalns un Mākoņkalns, Andrupenes lauku sēta un Lūznavas muiža, Piloru ozolu audze, skujkoku, ošu un platlapju meži uz pauguru nogāzēm, ezeru piekrastē un uz salām.

https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/nacionalie_parki/raznas_nacionalais_parks/



DIC „Rāzna”

DIC „Rāzna” veicina dažādas dabas izzinošas aktivitātes un nodarbības gan bērniem, gan pieaugušajiem, iepazīstinot ar īpaši aizsargājamās dabas teritorijas daudzveidību. Patstāvīgi vai centra darbinieka pavadībā DIC „Rāzna” ir iespējams apmeklēt izstādi ”Iepazīsti un sajūti Rāznas Nacionālo parku”. Visa gada garumā tiek rīkotas dažādas vides radošās darbnīcas, dabas izziņas semināri un spēles, veltītas Mitrāju dienai, Ūdens dienai, Putnu dienām un parka bioloģiskajai daudzveidībai. Vasaras sezonā basām kājām var izstaigāt Sajūtu taku, kas izveidota dabas izglītības centra tuvumā.

Adrese: Skolas iela 3, Lipuški, Mākoņkalna pagasts, Rēzeknes novads. GPS KOORDINĀTAS: X: 712725, Y: 6243696 / Lat: 56.2902576, Lon: 27.4374065.
Kontaktpersona: Regīna Indriķe, tālr. 64605860, mob.t. LMT 29139677, regina.indrike@ daba.gov.lv

Slīteres Nacionālais dabas parks (SNP)

Slīteres Nacionālais dabas parks ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas iekļauta Eiropas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Baltijas ledus ezera krasta līnija – Šlīteres Zilie kalni – ir ģeoloģiski vecākā SNP daļa. Tos sedz veci, maz skarti platlapju meži ar lielu bioloģisko daudzveidību. Savukārt, ģeoloģiski jaunāks ir īpatnējs reljefa formu kopums – kangaru vigu komplekss. Tās ir pirms aptuveni 6000 gadu Baltijas jūras veidošanās gaitā radušās garas, vaļņveida kāpas – kangari, kas mijas ar šaurām, pārpurvotām ieplakām – vigām paralēli Baltijas jūrai un Rīgas līcim. Starp Kolku un Bažu purvu paralēli jūrai savstarpēji mijas 150 – 180 kāpas un ieplakas. Mūsdienās nekur pasaulē tik lielā platībā šāda veida komplekss nav atrodams. SNP lielākais purvs ir Bažu purvs (1880 ha), kas atrodas kangaru – vigu kompleksā. Jaunākie ģeomorfoloģiskie veidojumi ir kāpas jūras krastā, kas teritorijas mazapdzīvotības un kādreiz ierobežotās pieejamības dēļ saglabājušās maz pārveidotas.

https://slitere.lv/



DIC "Slītere"

Slīteres bāka, Ozola namiņš un nacionālā parka dabas takas ir vietas, kurās notiek dabas izglītības centra Slītere dabas izziņas aktivitātes. Bākā un namiņā aktivitātes notiek no 1. maija līdz 15. oktobrim, taču izzināt dabas takas ir aicināts ikviens visa gada garumā. Bākas piecos stāvos izvietota informācija ar Slīteres Nacionālā parka dabu un kultūrvēsturi, bet no tās augšējā stāva logiem paveras skaista ainava uz nacionālā parka meža masīvu un piecus kilometrus attālo Baltijas jūru. Maza, bet mājīga un mūsdienīgi iekārtota telpa Ozola namiņā atrodas pastāvīga ekspozīcija “Dzīvais koks”, kas piedāvā iespēju izzināt vecu, dobumainu koku nozīmi dabā, kā arī citus dabas noslēpumus, talkā ņemot interaktīvas spēles, video un audio ierakstus. Šlīteres, Pēterezera dabas takā un jūras piekrastes kāpās un liedagā Mazirbē notiek āra nodarbības, kurās iepazīsim tādas ekosistēmas, kā mežu, purvu un jūras piekrasti.

Adrese: "Šlīteres mežniecība", Dundagas pagasts, Dundagas novads, LV 3270. GPS KOORDINĀTAS: X: 397854, Y: 6388653 / Lat: 57.6286271, Lon: 22.2894866
Kontaktpersona: Andra Ratkeviča, +371 28385025, andra. ratkevica@daba.gov.lv

Gaujas Nacionālais parks (GNP)

Pirmais un vecākais nacionālais parks Latvijā dibināts 1973. gada 14. septembrī. Tā izveidošanas mērķis ir aizsargāt maz pārveidotas dabas teritorijas, veicināt dabas tūrismu un ilgtspējīgu attīstību. Gaujas Nacionālā parka nozīmīgākā daļa un galvenā dominante – Gaujas senieleja – vienlaikus ir gan aizsargājama, gan izmantojama vides un kultūrvēstures izziņas tūrismam un veselīgai atpūtai. Gaujas Nacionālā parka teritorija izveidota, lai aizsargātu Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības, vienlaikus nodrošinot teritorijā gan rekreācijas, gan dabas aizsardzības funkcijas. Izdalītas vairākas īpaši bioloģiski vērtīgas teritorijas - Nurmižu gravu, Roču meža, Inciema senkratu un Sudas purva rezervāta zonas. Gaujas un tās pieteku krastos īpaši reprezentatīvi ir devona smilšakmens atsegumi, kas lielākoties ir arī ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi. Parkā novērojama izcili bagāta flora un fauna: konstatētas vairāk nekā 800 vaskulāro augu sugas, 170 putnu sugas u.c. vērtības.

http://www.entergauja.com/lv/enter-gauja/par-regionu/gaujas-nacionalais-parks



DIC "Vecupītes"

Dabas izglītības centrs aktīvi sadarbojas ar sava reģiona skolām un piedāvā dažādas izbraukuma lekcijas un nodarbības ar atraktīviem uzdevumiem un vides spēlēm par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, biotopiem, bieži sastopamām un aizsargājamām sugām. Pēc pieprasījuma centra darbinieki bez maksas var sniegt īsu ievadstāstu par Latvijas dabu, Gaujas Nacionālo parku un īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām. Dabas izziņas un pētnieciskās nodarbībās par apkārtnē sastopamajām dabas vērtībām notiek gan telpā, gan ārā. Tiek izmantots dabas izzināšanai un pētīšanai paredzēts aprīkojums, darba lapas, izspēlētas dažādas vides izziņas spēles.

Adrese: Vecupītes, Kocēnu pag., Kocēnu novads. GPS KOORDINĀTAS: X: 581799, Y: 6372282 / Lat: 57.4857607, Lon: 25.3644129
Kontaktpersona: Baiba Līviņa-Jarohoviča, t. 64220218, mob.t. 29433353, baiba.livina@daba.gov.lv

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts (ZBR)

ZBR ir vienīgā šāda veida īpaši aizsargājamā dabas teritorija Latvijā. Tā ir plaša teritorija, kurā starptautiski nozīmīgas dabas un ainaviskās vērtības tiek saglabātas, nodrošinot ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību. Biosfēras rezervāta mērķis nacionālā un starptautiskā nozīmē ir sasniegt līdzsvaru dabas daudzveidības aizsardzībā, ekonomiskās attīstības veicināšanā un kultūras vērtību saglabāšanā. Biosfēras rezervāts pārstāv starptautiski atzītas mērenajai mežu joslai raksturīgas sauszemes un Baltijas jūras piekrastes ekosistēmas. Lai nodrošinātu teritorijas ainavu, ekosistēmu, sugu un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un veicinātu ilgtspējīgu ekonomisko attīstību biosfēras rezervāta teritorija ir iedalīta funkcionālajās zonās (ainavu aizsardzības zonas un neitrālās zonas).

https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/biosferas_rezervati1/ziemelvidzemes_biosferas_rezervats/



DIC „Ziemeļvidzeme”

Lai labāk izprastu vides un cilvēku darbības mijiedarbību, interesenti tiek aicināti apmeklēt nodarbības, seminārus un ekskursijas dabas izglītības centrā „Ziemeļvidzeme”. Praktiski darbojoties, ir iespējams novērot Rīgas jūras piekrastes augus, gliemenes un iežus, uzzinot, kā tie ir pielāgojušies vējiem un iesāļajam smilšu un ūdens sajaukumam. Tāpat iespējams izstaigāt dumbrāju, niedrāju un piekrastes kāpu mežus, Randu pļavas un uzzināt, kāpēc jūrmalā vairāk sastopamas priedes, bet dumbrājā melnalkšņi un tā uzzinot vairāk par putniem un augiem. DIC iespējams, mērīt dižkokus, noteikt gaisa kvalitāti, izmantojot palielināmās ierīces, tāpat iespējams aplūkot brīnumaino kukaiņu, ķērpju un sūnu pasauli.

Adrese: Salacgrīva, Rīgas iela 16, LV-4033. GPS KOORDINĀTAS: X: 521144, Y: 6401129 / Lat: 57.7517617, Lon: 24.3552566
Kontaktpersona: Inta Soma, mob.t. 26329412, inta.soma@ daba.gov.lv

Resursi

Kā izzināt vidi sev apkārt?

Pirmkārt jāapskatās sev apkārt un jānovērtē – kura vide, ainava vai dabas piemineklis liekas vērtīgs, nozīmīgs un iedvesmojošs. Jāsaprot, ar kuru vidi dabā vēlētos saplūst, kuru vidi vēlētos aizsargāt. Vides un dabas izzināšanā var palīdzēt:

Biežāk uzdotie jautājumi

Cienījamie akcijas “Cilvēks vidē” dalībnieki! Pirms sazināties ar vietnes administratoru vai akcijas organizatoriem, lūdzam Jūs iepazīties ar akcijas nosacījumiem un noteikumiem, kas pieejami sadaļā “Nolikums” un ar visbiezāk uzdotajiem jautājumiem.

Ar kādām ierīcēm es varu fotografēt akcijai iesniedzamos darbus?

Ir iespējams fotografēt gan ar profesionālo foto kameru, gan ar mobilo telefonu vai ar citām viedierīcēm. Uzņemtajām fotogrāfijām jābūt pieejamām digitālā formātā un ar augstu izšķirtspēju.

Kādai jābūt fotokolāžas izšķirtspējai un formātam?

Iesniedzamā darba izšķirtspējai jābūt vismaz 2048 px augstumā.

Kādā formātā jāiesniedz fotokolāža?

Fotokolāža jāiesniedz JPG formātā.

Kas ir fotogrāfijai pievienojamais vēstījums?

Vēstījums ir īss apraksts, stāstījums par to, kāpēc Darba autors/i izvēlējies/-ušies tieši šo vietu un kāpēc ir svarīgi ar to sakļauties un to aizsargāt.

Vai fotogrāfiju var iesniegt bez vēstījuma?

Nē, jo lai varētu sekmīgi augšupielādēt akcijai iesniedzamo fotogrāfiju, ailītē “Vēstījums” jābūt ierakstītam atbilstošam tekstam.

Kā sakļauties ar apkārt esošo vidi/ ainavu?

Esi radošs! Izmanto apģērbu, kas saplūst ar apkārtējo vidi, vari izmantot krāsas, meikapu vai dabas elementus, lai sakļautos ar apkārtējo ainavu un būtu tajā gandrīz neredzams.

Vai fotogrāfijā jābūt redzamam pašam fotogrāfam?

Fotogrāfijā var būt redzams vai nu pats fotogrāfs (iespējams izmantojot taimera opciju, statīvu utml.) vai modelis, vai abi. Ja fotogrāfija ir bijusi vairāku personu radošs kopdarbs (fotogrāfs, modelis u.c.), iesniedzot darbu, ir iespējams norādīt, ka darba autori ir vairākas personas. Ja iesniedzamajā darbā ir redzamas personas, kas nav darba autors, iesniedzējs augšupielādējot darbu, apliecina, ka ir saskaņojis to ar trešajām personām un saņēmis to piekrišanu nodot darbu akcijas organizatoru rīcībā.

Vai akcijas dalībniekiem tiks piešķirtas balvas?

Akcijas labākie 12 darbi tiks Akcijas organizētāju un atbalstītāju izvēlēti un tiks iekļauti īpašā 2019. gada kalendārā. Akcijas laureāti tiks apbalvoti noslēguma pasākumā 2018. gada beigās.

Līdz kuram datumam var iesniegt darbus?

Darbus var iesniegt no 2018. gada 22. marta līdz 30. septembra plkst. 17:00, augšupielādējot tos vietnē www.darini.lv.