Bērnu un jauniešu
konkurss
DARINI KALENDĀRU 2019
“CILVĒKS VIDĒ”

Konkursa laureāti

2019. gada kalendāram tika izvēlēti šie fotostāsti:

· Elīzas Grences darbs "Odziņa” (Talsu Valsts ģimnāzija);
· Elīzas Cekulas, Sintijas Āboliņas, Lauritas Pomaskovas darbs "Saplūšana ar dabu" (Cēsu Pilsētas vidusskola) ;
· Tīnas Karolīnas Kalniņas, Jeļenas Dorofejevas, Laines Zvejnieces darbs "Bez vēja man tas neizdosies" (Ādažu Brīvā Valdorfa skola);
· Roberta Šikora-Podkalna darbs “Logs uz pasauli” (Salaspils 1. vidusskola);
· Paulas Virses darbs "Paslēpties grāmatā" (Rīgas Igauņu pamatskola);
· Sabīnes Lauras Kiršteinas darbs "Meža feja" (Talsu Valsts ģimnāzija);
· Dārtas Iršeinas darbs „Ar mani atkal runā kaijas” (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija);
· Rūda Tuklera darbs "Pārdomu laiks" (PIKC Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums);
· Annijas Svētiņas darbs "Dabas un brīvības ķēriens" (Ādažu Brīvā Valdorfa skola);
· Jāņa Drelinga darbs "Par kokiem un cilvēkiem" (Daugavpils Vienības pamatskola);
· Laimas Jātnieces darbs "Templis" (Rīgas Dabaszinību skola);
· Līvas Kristas Učelnieces darbs "Vakara saule" (Talsu Valsts ģimnāzija).

Kalendāra vāku rotā – Agneses Adijānes darbs "Cilvēks – dabas atspulgs" (Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola).

Par konkursu

Šodien ir nepieciešams ne tikai padomāt par neskarto dabu un mierīgu dabas un cilvēka līdzāspastāvēšanu, bet arī rīkoties, neaizmirstot par tās aizsardzību, - censties dabu nevis pārveidot, bet ar to sakļauties vai tieši otrādāk – iekļaut to savā ikdienas vidē, veicinot izzinošus, radošus, kā arī ilgtspējīgus procesus.

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas rīkotā akcija “Cilvēks vidē” rosina bērnus un jauniešus sinerģijai ar dabu kā vienam otru papildinošiem elementiem, tāpat akcija rosina tuvāk iepazīt sev tuvo ainavu un bioloģisko daudzveidību, iepazīstot un izzinot Latvijas nacionālos dabas parkus, kā arī biosfēras rezervātu. Akcija veidota, lai veicinātu jauniešus mācīties gan praktiski, gan teorētiski ārpus skolas ēkas, esot vienatnē, ar draugiem, vai ar dabas ekspertiem un entuziastiem. kā arī dodoties uz dabas izglītības centriem.

Akcija “Cilvēks vidē” aicina iepazīt 4 Latvijas nacionālos dabas parkus (Gaujas, Ķemeru, Rāznas, Slīteres), kas ir plaši apvidi, kur tiek saglabātas dabas vērtības, ainaviskās vērtības un kultūrvēsturiskais mantojums, vienlaikus veicot zinātnisko izpēti, izglītošanu un atpūtas organizēšanu, kā arī iepazīties un izzināt Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu, kas ir vienīgā šāda veida īpaši aizsargājamā dabas teritorija Latvijā. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts ir plaša teritorija, kurā starptautiski nozīmīgas dabas un ainaviskās vērtības tiek saglabātas, nodrošinot ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību.

Akcijas ietvaros bērni un jaunieši tiek aicināti veidot fotostāstus, kā arī piedalīties izglītojošos semināros un ekskursijās.

Turpinies dabā un lai daba turpinās tevī!

Šīs fotogrāfijas var kalpot kā iedvesmas avots Tava foto-stāsta veidošanā.

Johannes Stoetter / johannesstoetterart.com / wb-production.com

Johannes Stoetter / johannesstoetterart.com / wb-production.com

Autores: Anete Bajāre-Babčuka, Laima Daberte un Anna Bondare.

Informatīvais video par akciju "Cilvēks vidē", kuru veidojuši Vidzemes Augstskolas studenti.

Iedvesmai

Ķemeru Nacionālais parks (ĶNP)

Parka galvenais mērķis ir saglabāt dabas, kultūrvēstures un kurortoloģijas vērtības, veicināt nenoplicinošu saimniecisko darbību, tūrismu un vides izglītību. Ķemeru Nacionālais parks var lepoties ar neskartiem augstajiem sūnu purviem, īpaši Lielo Ķemeru tīreli, sēru saturošiem minerālūdeņiem, kas veidojas zem Ķemeru apkārtnes purviem, putniem bagātiem sekliem piekrastes ezeriem – Kaņieri un Slokas ezeru, ļoti mitriem lapu koku mežiem – dumbrājiem un staignājiem. Parkā mīt tādas retas putnu sugas kā melnie stārķi, jūras ērgļi un mazie ērgļi. Mežu biezokņos dzīvo vilki un lūši, ūdeņos – ūdri un bebri, savukārt senās ēkās mīt īpaša sikspārņu suga – dīķa naktssikspārnis. Lai ikviens varētu apbrīnot šīs dabas vērtības, parkā pieejami vairāk nekā 20 apskates objekti (takas, laipas, velomaršruti, skatu torņi, muzeji u.c.).

http://www.kemerunacionalaisparks.lv/

DIC Meža māja

Dabas izglītības centrs „Meža māja" atrodas mitro mežu ieskautajos Vēršupītes krastos Ķemeru nacionālajā parkā (ĶNP). Centrs piedāvā dažādas izziņas aktivitātes gan bērniem, gan pieaugušajiem un iepazīstina ar ĶNP dabas daudzveidību. Gan centrā, gan ārpus tā ik mēnesi tiek organizēti dažādi tematiski vides izglītības pasākumi – tautā iemīļotākie pasākumi ir Sikspārņu nakts, Putnu dienas, Ceļotāju diena. "Meža māja" piedāvā arī nodarbības skolu grupām. Kopā darbojoties, tuvāk tiek iepazītas dabiska meža bagātības, pārsteidzošā purva pasaule, skarbā jūras piekraste un ūdeņu noslēpumi. "Meža māja" nodrošina arī ar prakses vietām tos Latvijas un ārzemju universitāšu studentus, kuri vēlas praktizēties dabas aizsardzības, ilgtspējīga tūrisma vai vides izglītības jomā.

Adrese: "Meža māja”, Ķemeri, Jūrmala. GPS KOORDINĀTAS: X: 470394, Y: 6312141 / Lat: 56.9519352, Lon: 23.5132664.
Kontaktpersonas: Aija Balandiņa, +371 29149365, aija.balandina@daba.gov.lv; Baiba Ralle, +371 28611079, baib.ralle@daba.gov.lv

Rāznas Nacionālais parks (RNP)

Izveidots, lai saglabātu Rāznas ezeru un ar to saistīto sugu un biotopu daudzveidību, teritorijas kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, kā arī veicinātu teritoriju nenoplicinošu saimniecisko attīstību, dabas tūrismu un ekoloģisko izglītību. Tas aizņem 59 615 ha lielu zemes platību. Rāznas Nacionālā parka teritoriju pievilcīgu dara arī Latgales kultūrainaviskā vide. To veido latgaliešu un citu Latgalē vēsturiski integrējušos tautu valodas, mentalitāte, folklora, reliģiskās, amatniecības, sadzīves un arhitektūras tradīcijas. Rāznas Nacionālā parka pērles ir Rāznas ezers un Ežezers, Lielais Liepukalns un Mākoņkalns, Andrupenes lauku sēta un Lūznavas muiža, Piloru ozolu audze, skujkoku, ošu un platlapju meži uz pauguru nogāzēm, ezeru piekrastē un uz salām.

https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/nacionalie_parki/raznas_nacionalais_parks/

DIC „Rāzna”

DIC „Rāzna” veicina dažādas dabas izzinošas aktivitātes un nodarbības gan bērniem, gan pieaugušajiem, iepazīstinot ar īpaši aizsargājamās dabas teritorijas daudzveidību. Patstāvīgi vai centra darbinieka pavadībā DIC „Rāzna” ir iespējams apmeklēt izstādi ”Iepazīsti un sajūti Rāznas Nacionālo parku”. Visa gada garumā tiek rīkotas dažādas vides radošās darbnīcas, dabas izziņas semināri un spēles, veltītas Mitrāju dienai, Ūdens dienai, Putnu dienām un parka bioloģiskajai daudzveidībai. Vasaras sezonā basām kājām var izstaigāt Sajūtu taku, kas izveidota dabas izglītības centra tuvumā.

Adrese: Skolas iela 3, Lipuški, Mākoņkalna pagasts, Rēzeknes novads. GPS KOORDINĀTAS: X: 712725, Y: 6243696 / Lat: 56.2902576, Lon: 27.4374065.
Kontaktpersona: Regīna Indriķe, tālr. 64605860, mob.t. LMT 29139677, regina.indrike@ daba.gov.lv

Slīteres Nacionālais dabas parks (SNP)

Slīteres Nacionālais dabas parks ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas iekļauta Eiropas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Baltijas ledus ezera krasta līnija – Šlīteres Zilie kalni – ir ģeoloģiski vecākā SNP daļa. Tos sedz veci, maz skarti platlapju meži ar lielu bioloģisko daudzveidību. Savukārt, ģeoloģiski jaunāks ir īpatnējs reljefa formu kopums – kangaru vigu komplekss. Tās ir pirms aptuveni 6000 gadu Baltijas jūras veidošanās gaitā radušās garas, vaļņveida kāpas – kangari, kas mijas ar šaurām, pārpurvotām ieplakām – vigām paralēli Baltijas jūrai un Rīgas līcim. Starp Kolku un Bažu purvu paralēli jūrai savstarpēji mijas 150 – 180 kāpas un ieplakas. Mūsdienās nekur pasaulē tik lielā platībā šāda veida komplekss nav atrodams. SNP lielākais purvs ir Bažu purvs (1880 ha), kas atrodas kangaru – vigu kompleksā. Jaunākie ģeomorfoloģiskie veidojumi ir kāpas jūras krastā, kas teritorijas mazapdzīvotības un kādreiz ierobežotās pieejamības dēļ saglabājušās maz pārveidotas.

https://slitere.lv/

DIC "Slītere"

Slīteres bāka, Ozola namiņš un nacionālā parka dabas takas ir vietas, kurās notiek dabas izglītības centra Slītere dabas izziņas aktivitātes. Bākā un namiņā aktivitātes notiek no 1. maija līdz 15. oktobrim, taču izzināt dabas takas ir aicināts ikviens visa gada garumā. Bākas piecos stāvos izvietota informācija ar Slīteres Nacionālā parka dabu un kultūrvēsturi, bet no tās augšējā stāva logiem paveras skaista ainava uz nacionālā parka meža masīvu un piecus kilometrus attālo Baltijas jūru. Maza, bet mājīga un mūsdienīgi iekārtota telpa Ozola namiņā atrodas pastāvīga ekspozīcija “Dzīvais koks”, kas piedāvā iespēju izzināt vecu, dobumainu koku nozīmi dabā, kā arī citus dabas noslēpumus, talkā ņemot interaktīvas spēles, video un audio ierakstus. Šlīteres, Pēterezera dabas takā un jūras piekrastes kāpās un liedagā Mazirbē notiek āra nodarbības, kurās iepazīsim tādas ekosistēmas, kā mežu, purvu un jūras piekrasti.

Adrese: "Šlīteres mežniecība", Dundagas pagasts, Dundagas novads, LV 3270. GPS KOORDINĀTAS: X: 397854, Y: 6388653 / Lat: 57.6286271, Lon: 22.2894866
Kontaktpersona: Andra Ratkeviča, +371 28385025, andra. ratkevica@daba.gov.lv

Gaujas Nacionālais parks (GNP)

Pirmais un vecākais nacionālais parks Latvijā dibināts 1973. gada 14. septembrī. Tā izveidošanas mērķis ir aizsargāt maz pārveidotas dabas teritorijas, veicināt dabas tūrismu un ilgtspējīgu attīstību. Gaujas Nacionālā parka nozīmīgākā daļa un galvenā dominante – Gaujas senieleja – vienlaikus ir gan aizsargājama, gan izmantojama vides un kultūrvēstures izziņas tūrismam un veselīgai atpūtai. Gaujas Nacionālā parka teritorija izveidota, lai aizsargātu Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības, vienlaikus nodrošinot teritorijā gan rekreācijas, gan dabas aizsardzības funkcijas. Izdalītas vairākas īpaši bioloģiski vērtīgas teritorijas - Nurmižu gravu, Roču meža, Inciema senkratu un Sudas purva rezervāta zonas. Gaujas un tās pieteku krastos īpaši reprezentatīvi ir devona smilšakmens atsegumi, kas lielākoties ir arī ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi. Parkā novērojama izcili bagāta flora un fauna: konstatētas vairāk nekā 800 vaskulāro augu sugas, 170 putnu sugas u.c. vērtības.

http://www.entergauja.com/lv/enter-gauja/par-regionu/gaujas-nacionalais-parks

DIC "Vecupītes"

Dabas izglītības centrs aktīvi sadarbojas ar sava reģiona skolām un piedāvā dažādas izbraukuma lekcijas un nodarbības ar atraktīviem uzdevumiem un vides spēlēm par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, biotopiem, bieži sastopamām un aizsargājamām sugām. Pēc pieprasījuma centra darbinieki bez maksas var sniegt īsu ievadstāstu par Latvijas dabu, Gaujas Nacionālo parku un īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām. Dabas izziņas un pētnieciskās nodarbībās par apkārtnē sastopamajām dabas vērtībām notiek gan telpā, gan ārā. Tiek izmantots dabas izzināšanai un pētīšanai paredzēts aprīkojums, darba lapas, izspēlētas dažādas vides izziņas spēles.

Adrese: Vecupītes, Kocēnu pag., Kocēnu novads. GPS KOORDINĀTAS: X: 581799, Y: 6372282 / Lat: 57.4857607, Lon: 25.3644129
Kontaktpersona: Baiba Līviņa-Jarohoviča, t. 64220218, mob.t. 29433353, baiba.livina@daba.gov.lv

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts (ZBR)

ZBR ir vienīgā šāda veida īpaši aizsargājamā dabas teritorija Latvijā. Tā ir plaša teritorija, kurā starptautiski nozīmīgas dabas un ainaviskās vērtības tiek saglabātas, nodrošinot ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību. Biosfēras rezervāta mērķis nacionālā un starptautiskā nozīmē ir sasniegt līdzsvaru dabas daudzveidības aizsardzībā, ekonomiskās attīstības veicināšanā un kultūras vērtību saglabāšanā. Biosfēras rezervāts pārstāv starptautiski atzītas mērenajai mežu joslai raksturīgas sauszemes un Baltijas jūras piekrastes ekosistēmas. Lai nodrošinātu teritorijas ainavu, ekosistēmu, sugu un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un veicinātu ilgtspējīgu ekonomisko attīstību biosfēras rezervāta teritorija ir iedalīta funkcionālajās zonās (ainavu aizsardzības zonas un neitrālās zonas).

https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/biosferas_rezervati1/ziemelvidzemes_biosferas_rezervats/

DIC „Ziemeļvidzeme”

Lai labāk izprastu vides un cilvēku darbības mijiedarbību, interesenti tiek aicināti apmeklēt nodarbības, seminārus un ekskursijas dabas izglītības centrā „Ziemeļvidzeme”. Praktiski darbojoties, ir iespējams novērot Rīgas jūras piekrastes augus, gliemenes un iežus, uzzinot, kā tie ir pielāgojušies vējiem un iesāļajam smilšu un ūdens sajaukumam. Tāpat iespējams izstaigāt dumbrāju, niedrāju un piekrastes kāpu mežus, Randu pļavas un uzzināt, kāpēc jūrmalā vairāk sastopamas priedes, bet dumbrājā melnalkšņi un tā uzzinot vairāk par putniem un augiem. DIC iespējams, mērīt dižkokus, noteikt gaisa kvalitāti, izmantojot palielināmās ierīces, tāpat iespējams aplūkot brīnumaino kukaiņu, ķērpju un sūnu pasauli.

Adrese: Salacgrīva, Rīgas iela 16, LV-4033. GPS KOORDINĀTAS: X: 521144, Y: 6401129 / Lat: 57.7517617, Lon: 24.3552566
Kontaktpersona: Inta Soma, mob.t. 26329412, inta.soma@ daba.gov.lv